Labvakar! Pēc ilgiem laikiem atgriuežos „Dzejnieka
dienasgrāmatā”.
Pēdējo mēnešu notikumos neiedziļināšos, bet piedzīvots ir
daudz.
Tāpēc sākšu ar šīs dienas notikumu, kas mani uzlādēja
pozitīvi. Šis rīts man sākās Salaspilī, kur dzīvojos jau otro nedēļu kopā ar
Lauru, bet šoreiz rīts atšķīrās ar to, ka bija agri jāceļas, ‘’jāpavada’’ Laura
uz skolu un jabrauc uz Rīgu. Otrdien, 18.09.2012., Rīgas Hanzas vidusskolas 12a. klases meitenes (Ieva, Elvīra, Sandra,
Viktorija) prezentēja projekta darbu par mani, apkopojot manu biogrāfiju un
iemācoties pāris darbus no galvas.
Pēc prezentācijas atrādīšana vienošajāmies
ar skolu, ka nākamajā latviešu valodas stundā, jeb šodien (21.09.12), ieradīšos
pie 12.a klases lai varētu pats pastāstīt par sevi un atbildēt uz jautājumiem,
ja tādi rastos. Lai atmiņas par mūsu satikšanos neizblāvētu, nolēmu arī klasei
uzdāvināt grāmatiņu ‘’Kā tuvība smaržo’’. Paldies visiem par interesantajiem
jautājumiem un aktivīvu piedalīšanos. Kā arī īpašs paldies pirmajos solos
guļošajiem. Guliet vien, vismaz atceros, kā pats savā skolas laikā
neinteresējos par dzeju un neiaklausījos, ja kāds uzstājās, bet ,ziniet, tas
viss reiz noderēs
.
Visā visumā jāpiebilst,
ka negribējās nemaz braukt prom. Bija tik jauki un foroši ar jums! Ceru, ka jau
pirmdien man klāsies tik pat labi, bet nu jau ar daudz mazāku skolas klasi.
Pievienoju dažas bildītes no šīs dienas pasākumu. Cerams kādreiz būs iespēja vēlreiz kādu no
jums satikt.
1 komentārs:
nav jau brīnums, kāpēc gulēja, varbūt tie bija retie izņēmumi, kuri saprata, ka tas, ko runā, nav dzeja.
Ierakstīt komentāru