29.07.2012-31.07.2012

Labvakar. Atvainojos, ka biju pazudis no jūsu redzes loka šeit. Es atlīdzināšu, apsolu.
Tātad 29.07.2012- Diena, kad es pirmo reizi, beidzot, biju Jūrmalā. Nopeldējāmies jūrā, nedaudz pavērojām ''Jaunā Viļņa'' zvaigznes, viņu tērpus un auto. Izstaigājām Jomas ielu. Savu meklēto strūklaku tur neatradu, bet izdzīvošu. Nedaudz paākstījāmies ar kamerām, vēlreiz nopeldējāmies un tad jau ap 20:00 devāmies ar vilcienu uz Rīgu, kur mūs gaidīja vēl šādas tādas darīšanas, un tad jau tik 21:15 mājup, atkal ar vilcienu, un tieši cauri negaisam. Beidzot atgriezāmies mājās, paēdām un pārguruši iekritām gultās.
30.07.2012- Rīts sākās ar lielu ''BUMS'', kad Laura izlēca no gultas, pusaizmigusi, un skrēja modināt mammu, jo abām bija jādodas uz darbu. Mamma uz dārziņu tepat netālu, Ulbrokā, bet Laura uz Rīgu auklēt izdaudzināto Matīsu. Tā nu mājās paliku es audzināt Ralfu. Vēlāk jau pārradās Laura, tad vakarā mamma, un  mierīgi aizgājām gulēt.
31.07.2012- Šis rīts bija mierīgāks jau, ne tik stresains. Laura ar mammu devās uz darbu, Ralfs mammai līdz, lai varētu apciemot savus draugus Līgoparkā. Takā es paliku slimīgs viens pats mājās. Pēcpusdienā pārradās Laura, un tik tikko noskatījāmies kādu ļoti mistisku filmu ''Man patīk ka meitenes skumst''. Daudz kas no tās mums palika neizprotams.

Bet nu mēs dodamies pie miera. Ar labu nakti un saldus jums visiem sapņus.

28.07.2012

Labvakar šajā, nu jau atkal tveices pilnajā dienā. Šodien cēlāmies agri, jo Lauras mamma Daina mūs modināja ar ziņu, ka Lauras brālis Ralfs braucot mājās. Sākās rīta steiga un pēdējie kārtošanas darbi, lai  Ralfs varētu ierasties jaunajās mājās. Pēc tam jau gājām uz veikalu iepirkt saldumus, lai Ralfam ir prieks atgriezties mājās. Atvēsinājāmies dušā, jo savādāk nevar šeit izdzīvot. Nepāgāja ne cik ilgs laiks, kad jau pievakarē zvanīja Lauras mamma. Viņi gandrīz jau ir klāt! Aizgājām uz pieturu pretīm un samīļojām Ralfu. Tikko paēdām vakariņas un taisamies skatīties „Kung fu panda 2”. Man labāk labpatīk to saukt par Kung fu pannu. Lai nu kā, šodien jājiet gulēt laicīgi, jo rītā visi brauksim uz Jūrmalu. Es šajā kūrorta pilsētā būšu pirmo reizi. Ceru, ka būs iespēja iegūt foto ar kādu no ‘’Jaunā viļņa’’ zvaigznēm, kā piem. ar Kikorovu vai.

Nu jums visiem saku arlabunakti.

27.07.2012

Labvakar šajā tveices pilnajā dienā. No rīta bija paredzēts braukt uz Rīgu, bet labi vien ir, ka pēdējā brīdi (pirms izbraukšanas) plāni tomēr atcēlās. Ja ne, tad lieki būtu iztērējuši naudu par nevajadzīgu pirti autobusā. Lai nu kā, devāmies atpakaļ uz mājām, kur visu dienu lasīju grāmatu ‘’Mana Latvija’’. Izrādas uzzināju arī lietas, kuras brīnumainā kārtā nebiju zinājis.

Nu ir pienācis vakars un mēs skatīsimies tūlīt emocionālo filmu ‘’Mēs, ZOO stacijas bērni’’.

+ Šodien uzdāvināšu jums kādu mazu dzejolīti:

Baltajam mirklim.

Pretī mirklim  baltajam

Ar acīm atvērtām

Un debesīs spoži mirdzošiem

Saules stariem .

Pretī mirklim baltajam

Ar smeldzes sajūtu sirdī

Un krāsu paleti rokās

Ejam iekrāsot dzīves mirkļus.

Jans Ikes

Bet nu, kā ik katru vakaru, novēlu jums ar labunakti un saldus sapņus.

26.07.2012

Lavakar, dzejnieka dienasgrāmatas lasītāji.

Šīs dienas rīts sākās mums kā ierasti ap 11. Nedaudz pakārtojām māju, jo daudz vairs nav atlicis, ko darīt.  Dienas vidū aizgājām uz veikalu un atkal izdvedām pastaigā Truša kundzi Čiepu. Vakarpusē noskatījāmies līdz pusei visai interesantu filmu „Mirušo dzejnieku biedrība”, kas iznākusi manā dzimšanas gadā, 1989.gadā. Lai nu kā, šo filmu iesaku nosaktīties ikvienam. Ir vērts aizdomāties, vai tiešām var iemācīties atvērt savu sirdi radošajam, tāpat kā iemācīties matemātiskos vienādojumus.

Un tikko youtube ieguvu visu pilno Limbažu pasākuma video ierakstu. Šīs video būs visiem tiem, kas netika uz nevienu no prezentācijām. Lai nu kā, drīz jau atkal tiksimies, kaut kur.

http://www.youtube.com/watch?v=lzyeL50djqk&list=UUdPiimjTW9u3zATfoUJIdWQ&index=1&feature=plcp

Tas arī viss šodienai un arlabunakti visiem J

25.07.2012

Labvakar. Nu gan dieniņa, beidzot viss vairāk vai mazāk izkrāmēts no kastēm un sakrāmēts. Prieks skatīties! Bet, neņemot vērā mājas iekārtošanas darbus, neko dižu neesam sadarījuši. Izvedām pastaigā pa pļavu Truša kundzi Čiepu un vakarpusē atkal noskatījāmies pāris filmas. ''Amerikāņu Pīrāgu 5'' un ''Breaking Wind'' (parodija filmām ''Eclipse'' un ''Breaking dawn'')

Bet vairāk man jums nav šodien ko teikt, ja nu vienīgi to, ka man atkal ir jauns dzejolītis:

''Es esmu šeit''


Es esmu šeit,
Kā baltākais sniegs.
Es esmu šeit
Mani spēks no augšas vada.


Es esmu šeit,
Starp patiesību un meliem.
Es esmu šeit,
Kur pasaule uz pusēm dalās.


Jans Ikes


Bet nu gan saku jums ar labunakti.

24.07.2012

Labvakar. Ak, kā es neciešu tās vilciena sliedes, pa kurām jau agrā rīta stundā vilcieni braukā! Pagulēt nevar. Pat modinātāju šajās mājās nevajag :D
Lai nu kā, diena pagāja mierīgi. Lēnām pamodāmies, slinki turpinājām darbiņus pie jaunās mājas iekārtošanas, devāmies uz veikalu un vakarā paskatījāmies filmas ''Madagaskara 3'' un ''Laikā''. Interesanti, tagad varēšu mierīgi doties pie miera.
Bet no rītdienas gan būs jāsāk nobeigt visa kārtošana, jo sestdien jaunajās mājās pirmo reizi ieradīsies Lauras brālītis Ralfs, takā visam jābūt kārtībā un mājīgi.

Kuldīgas svētku iespaidā man tapa viens dzejolītis, ko piedāvāju jums vērtējumam:

   It visur Kuldīga


Ik katrā mirklī,
Ik katrā solī
Tu sajūti Kuldīgas elpu.


Ik katrā vārdā,
Ik katrā zilbē
Tu sajūti Kuldīgas stāstu.


Nepalaid to vējā,
Paturi to sirdī
Kā iedvesmu savu,
Kā mīlestību.


Jans Ikes


Bet nu gan saku jums ar labu nakti un dodamies pie miera.

19.07.2012-23.07.2012

Labvakar! Esmu atgriezies no sava mazā ‘’atvaļinājuma’’. Ko tādu darīju? Hmmmm, nu itkā jau daudz, bet tajā pašā laikā arī nē.

19.07.2012- 14:00 devos uz tiesu, kur arī triumfēju, un pēctam jau 17:10 izbraucām no Ventspils uz Kuldīgu, apkrāvušies kā ēzelīši Īā un jau pēc 1h Kuldīgā mūs sagaidīja Ivars(mammas brālis), kurš mūs aizveda tālāk pie tēta. Sakārtojām savu nakts mītni un devāmies vairāk vai mazāk uz pilsētas svētku atklāšanu. Jāatzīst, ka pagājušogad Pipototal sniegums bij daudz labāks, nekā franču trupai, kas bij šogad. Ievērojām vienu visai nepatīkamu lietu- salūtu izšauj pārlieku tuvu skatītājiem, kuri, līdz ar to, saskaras ar salūta nepatīkamajiem dūmiem utt.

20.07.2012- pamodāmies agri, jo lieliem soļiem tuvojās šovasar pēdējais pasākums- prezentācija Kuldīgā manai grāmatiņai plkst 12:30. Stundu pirms pasākuma sākuma satikām Maritu Snipki un izpelnījāmies personīgo ekskursiju pa jauno Kuldīgas bibliotēku. Viņi nu gan kārtīgi pastrādājuši! Man patīk. Pasēdējām un iedzērām kafiju/tēju ar Līgu (agrāk bija manas mammas darbabiedrene , bet nu strādā bibliotēkā). Nu jau bij pienācis laiks sākt! Sanāca neliela aizšķeršanās ar muzikālo pavadījumu, bet tas nekas. Man ļoti patika, kā Marita savdabīgi iepazīstināja ar sevi un savu bērnību, ko bija pavadījusi Kuldīgā. Smieklīgi, jo tieši iepriekšējā dienā Marita bija ieguvusi no Aivara G. savu jaunāko grāmatiņu ‘’Dialogi’’, kura tika veidota sadarbībā ar dzejnieku no Madonas- Aivaru Aivieksti. Pasākuma gaitā arī es ieguvu šo grāmatiņu-Paldies Maritai! Sākoties pasākumam, mums uzspīdēja saulīte. Jau atkal Dievs mani lutina, kad to visvairāk vajag. Takā kopumā pasākums bija pat ļoti izdevies, ja neņem vērā kādu dīvainu personāžu, bet ko lai dara, arī tādi cilvēki pasaulē ir (geji, skauģi, savādnieki u.c.). Kad pasākums bij galā, turpinājām baudīt Dzīres Kuldīgā līdz vēlai naktij.

21.07.2012- Pēdējā ‘’Dzīres Kuldīgā’’ diena. Cik žēl ap sirdi sametās, baudot pēdējo salūtu :( .Tas deva tādu nepatīkamu fināla sajūtu, itkā sakot, ka vasara tūlīt jau beigsies un mājās atgriezties ļauts būs tikai pēc gada. Naktī kopīgi ar saviem radiņiem paēdām šašļiku tikpat kā pie Ventas (jo tēta māja tai ir visai tuvu) un runājām par dzīvi. Pēctam devāmies uz Jūrkantes koncertu. Dejot nedejojām, jo estrādē bij pārlieku daudz cilvēku. Es vēl gribu savas kājas paturēt! Bet ko lai dara cilvēks, kurš nolemts aukstajai naktī? Jāiet vien mājās un jāizguļas, rīt tāls ceļš priekšā.

22.07.2012-Bijām miega mices un pagulējām līdz 12 dienā, bet tad jau bij jāskrien uz Autoostu pēc pēdējām biļetēm uz Rīgu. Atvadījāmies no visas kuplās ģimenītes un lēnā garā devāmies uz Kuldīgas centru. Autobuss bija tikai 18:10, tādēļ bij jāmeklē, ko pasākt. Svētku laikā bija slapjš un nepatīkams laiks, bet, protams, kā visi dodas mājup, tā saulīte uzspīd un ir pat karsts, tādēļ panašķējāmies nedaudz ar saldējumu. No Ivara dabūju biļeti uz Festivālu ‘’Pestivals’’. Ja kādam ir vēlme to iegūt par 19 Ls, rakstiet, jo oriģinālā biļetes cena ir 23 Ls.
Tā nu sagaidījām vēlo autobusu, kurš meta vienu līkumu pēc otra, līdz 21:30 nonāca beidzot galamērķī. Tālāk no Rīgas braucām uz Salaspili, kur mūs gaidīja Lauras mamma un Lauras jaunās mājas. Stūri pilni kastēm un mantām, bet bijām pārāk noguruši, tādēļ paēdām un nedaudz pāri 24:00 gājām gulēt.

23.07.2012- Šodiena! Laura bija pamodusies agrāk un jau sākusi kaut ko skaļi kārtot un tīrīt. Pamodos un pievienojos ekstrēmo pārvērtību raidijumā-pārnesām skapjus, pārbīdījām gultas, skrūvēju nost liekus plauktus utt, sakārtojām virtuves aparatūru un dažus citus niekus. Mājās esam vieni paši, jo Lauras mammai darbs ir pārāk tālu, lai varētu katru dienu to izbraukāt. Nedaudz izpētijām Salaspili, cik nu laiks un noteiktais galamērķis atļāva. Savāda pilsētiņa. Ar Ventspili jau nu protams nemaz nesalīdzināšu. Lai nu kā, turpinām atpūsties un nedaudz pastrādāt...

Arlabunakti visiem, esmu noguris.

18.07.2012

Labvakar.

 Šodiena pagāja samērā mierīgi.

 Diemžēl jāsaka, ka šodien ir pēdējais dzejnieka dienasgrāmatas ieraksts. Pavisam pēdējais? Nē, nē. No rītdienas līdz svētdienai būšu Kuldīgas pilsētas svētkos „Dzīres Kuldīgā”, tādēļ pie datora nebūšu un nevarēšu rakstīt. Nekas, par spīti tam, varbūt sanāks nedaudz par savām gaitām informēt caur ‘’draugiem.lv’’.

Un vēl tāds mazs sīkums: šogad Kuldīga svin 770 gadu jubileju. Un tieši Piektdien 12.30 Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā prezentēšu savu pirmo dzejoļu krājumu „Kā tuvība smaržo” kopā ar bijušo kuldīdznieci un dzejnieci Maritu Snipki. Šis būs pagaidām pēdējais pasākums, jo pēc tam domāju dotos mazā radošā atpūtā, pirms vasara aizsteidzas prom pavisam. Paldies pilsētām, kurās jau biju: Tukumam, Ventspilij un Limbažiem. Bet Kuldīga lai saturas, drīz es jau braucu mājās. Tieši tur sākās viss astoņus gadus atpakaļ. Pirmo dzejoli uzrakstīju Kuldīgā 2004.gada rudenī, kad vēl dzīvoju Dzintara ielā. Un nu es atkal atgriezīšos mājās. Gaidiet. Tiekamies jau rītvakar svētku atklāšanas pasākumos un piektdienas rītā prezentācijā.

Nu varu teikt arlabunakti un tiksimies pēc svētkiem.

17.07.2012

Labvakar šodienā.

 No rīta biju tiesā, bet tā tika pārlikta, jo vainīgā puse neieradās.

Ir jauna diena, bet vecās problēmas joprojām ir jaunas. Laikam jāsāk apsvērt domu par personīgās apsardze nolīgšanu. Kas to lai zina, varbūt rītdien kāds sadomās man uzbrukt ar masīvāko grāmatu, kas gadīsies pa rokai.

Tas takā arī būtu viss, vairāk nav īsti ko rakstīt.

Arlabunakti.

16.07.2012

Labvakar. Šodiena ir bijusi gara, mokoša un nogurdinoša diena. Sākās rīts atkal lasot strīdus, strīdus, strīdus... Maļam vienu un to pašu, atkal un atkal, un atkal. Un kāds beigās no tā labums? Kāds pārprot, kāds neizprot, kāds sabļauj, kāds apmulst, kāds gribētu palaist muti, kāds izdomā krāpties necienīgi. Nu gluži kā tādā ZOOdārzā. Galva pat sāp jau no tā.

Bet, neskatoties uz visu šo ieilgušo, bet nu jau, protams, rimstošo un rietam nolemto jezgu, iesāku lasīt Ināras Seņkānes dzejas krājumu ‘’Soli pa solītim’’. Diemžēl visu izlasīt nesanāca, jo laiku nedaudz apgrieza brauciens uz centru pēc aizskaru stangas un mašīnas sagatavošanas skatei.

Bet dienas iespaidu un galvassāpju dēļ tapa kas šāds:

Kā uzvilkta stīga

Manī iekšā kurinās uguns.

Slāpēs alkstot mokos un mirstu,

Vai vērts dzejas rindās teikt visu

Kas iederētos šajā dienā.

Un nu es esmu apjucis- ko darīt, kam piederēt, ar ko runāt un kā runāt? Runāšu šādi, tie mani nesapratīs, bet ja runāšu savādāk, tad toties citi mani nesapratīs. Strupceļš? Nu kā jau vienmēr.

 Bet ko nu tur daudz, gan jau ar laiku. Tā kā, teikšu jums ar labu nakti, izgulieties kārtīgi un iekrājiet spēkus rītdienai.

15.07.2012

Labvakar! Šodien piecēlos diezgan vēlu, kā jau svētdienā var atļauties. Pēc tam sākās šīs dienas rosīšanās internetā. Ieliku jaunu dzejoli dienasgrāmatā, uztaisīju konkursu savai grāmatai „Kā tuvība smaržo” un visbeidzot izveidoju domubiedru grupu „Mājvietu jaunajiem dzejniekiem”, kurā pulcēsimies mēs, nesaprastie dzejnieki, kas vēlas augt un parādīt citiem sevi, bet lielie profesionāļi mūs mēģina apspiest un cenšas ar katrām varītēm panākt to, lai tikai viņi būtu tie galvenie un lai neviens nemēģinātu ielīst viņu lauciņā. Šim priekšstatam nu ir pienācis gals, jo beidzot sākas jauna ēra un jaunās paaudzes laiks. Kā manas grāmatas prezentācijā Limbažos kāda kundzīte sacīja: ‘’Jauki, ka jaunie nomaina vecos”. Tāds arī ir mūsu mērķis, tikai ar lielākiem ‘’specefektiem’’. Mēs parādīsim, ka dzeja nav tikai vārdi, kas jāmāk pareizi sarindot, bet gan domas un sajūtas, kas rodas sirds dziļumos un ka to nevar iemācīt ne kāds pasniedzējs, nedz arī skola. Tās ir dvēseliskas izjūtas, ko mēs uzliekam uz papīra.

Tas arī viss šodienai un saku jums jau arlabunakti. 

12.07.2012-14.07.2012

Labvakar, šoreiz rakstīšu atkal par 3 dienām. Interneta sakaru dēļ un pēc tam jau pasākuma dēļ, pēc kura pārradāmies tikai 1:30 no rīta.

Tādēļ sākšu ar 12. Jūliju, dienu, kurai dienasgrāmatas ieraksts jau bija sagatavots, tādēļ nebrīnieties, ka tas skan nedaudz nepiemēroti šodienai.

12.07.2012- Šodiena sākās visai vēlu. Pamodāmies tikai ap 12 rītā, jo visu nakti sāpēja vēders. Ap 13:00 mani un mammu satrieca smaga ziņa, ka viņas tēvs (mans vectēvs) ir nonācis slimnīcā pēc nelaimes gadījuma. Tādēļ kāpām visi trīs mašīnā un braucām uz Kuldīgu. Aizbraucām uz slimnīcu un izrādījās, ka viss ir labi, bet opim pagaidām būs jāpaliek slimnīcā. Bet vismaz labi, ka tā,  jo viņam jau cienījams vecums- 83 gadi. Pēc tam aizbraucām uz opja  mājām un salasījām pirmos skābos ķiršus. Mmmm, kā man un Laurai tie garšo, delikatese.  Tagad esam mājās un iesim vannā un pēc tam jau gatavosimies rītdienas prezentācijai Limbažos, tas būs jau 3. pasākums. Ceru, ka viss rīt izdosies pa foršo, jo pēc tam būs neliels pārsteigums. Šis pasākums būs ierakstīts video versijā un ikviens varēs to noskatīties youtube.com

Mans jaunākais dzejolis:

„Kad nakts jau tumst”

Nepaej garām

Šajā vējā.

Man ar vien salst,

Kad nakts jau tumst.

Vai tu to jūti,

Kā man bez tevis salst

Kad nakts aiz loga,

Bet diena vēl tālu.

Nepaej garām,

Nepalaid vējā

Šīs jūtas, kas silda

Kad aiz loga nakts.

Jans Ikes

13.07.2012-Rīts sākās ļoti agri- 6:00 no rīta- ar Tofika izvešanu ārā, kārtošanos un izbraukšanu uz Ventspili 7:30, pa ceļam paķerot līdzi pianisti Maritu. Bijām nobraukuši Rīgas virzienā 54 km, kad Laura ierunājās: ‘’Jānīti, man Tev ir viens tāds nopietns jautājums. Kur ir Tava soma?’’. Un tā nu mēs griezāmies atpakaļ, jo Laurai bija taisnība- pateicoties mammas steidzināšanai no rīta, biju mājās aizmirsis savu melno somu ar grāmatām un atmiņu kladi. Pēc 2 stundām jau bijām atkal tur, kur mūsu ceļš no sākuma aptrūkās, un braucām tālāk, sūdzoties par ceļu remontiem un gausoties, ka nepaspēsim līdz 16:00 nonākt Limbažos. Sandis brīdināja, ka Rīgai jāmet ar līkumu, tādēļ pēc gariem strīdiem tā beigās arī darījām, apbraucot tai apkārt. Pa ceļam nolēmām ieturēties kādā kafejnīca ceļa malā. Viss nepieciešamais mums bija līdz, tādēļ pat dārgās kafejnīcu cenas nebija jāmaksā. Biju nedaudz aizdomājies, tādēļ sanāca man mazs jociņš. Pie galda visi jau sēdēja un gatavoja salātus, pienācu es un teicu: ‘’Hmmm, mums mājās ar tāds pat sāls trauciņš.’’. Tieši tā, tas arī bija mūsu sāls trauciņš. Līdz ar šo aizsākās smiekli, kuri ilga visu dienu līdz pat vēdersāpēm.

Bijām apbraukuši apkārt Rīgai un tuvojāmies Limbažiem. Laiks sāka tecēt kā jūras smiltis starp pirkstiem. 2 stundas! Ak, mans Dievs! Mēs nepagūsim. Bet tomēr paguvām. Nevar būt! Pusstundu pirms pasākuma sākuma. Varējām atviegloti uzelpot un izstaipīt kājas pēc garā ceļa. Paēdām, padzērām kafiju un, augsti paceltām galvām, devāmies uz spoguļzāli, kur mūs jau gaidīja. Paldies Limbažiem par jauko un silto uzņemšanu. Pasākums bija tiešām ļoti patīkams un izdevies! Un lai to pierādītu, neliels ieskats ‘’Atmiņu kaldē’’:

 

‘’Cik skaista ir debess,

Kad saule deg rietā

Un vakari blāzmo

Ik reiz citā vietā

Prieks bija tikties, klausīties, kā savas domas izsaka jaunieši.’’      (Astra Tomsone)

‘’Paldies par jauko pēcpusdienu, kurā klausījāmies Jūsu, Lauras un Sanda dzejoļus un brīnišķo mūziku’’  (Aina K.)

‘’... Prieks, ka aug jaunie-maiņa...’’          (Rasma)

‘’...Malači, tā turpināt!’’                                (Ligita)

  Jauki pēc pasākuma vēl papļāpājām un tad devāmies nedaudz izbaudīt Limbažu šarmu. Uzņēmām dažas jautras bildes un tad jau devāmies atpakaļ caur Rīgu uz Ventspili. Aizmugurē Laura ar Maritu pusceļā pagatavoja mums maizītes vakariņām. Vēl nedaudz pasmējāmies un tad jau sāka satumst. Pēc tam Laura aizmiga. Neko darīt, nemodināsim jau viņu. Tā nu 1:30 mēs beidzot bijām mājās, kur mūs gaidīja pārlaimīgs un noilgojies Tofiks. Izvedām viņu laukā un beidzot devāmies pie miera.

14.07.2012- šorīt mamma devās uz Kuldīgu, tādēļ varējām ilgāk pagulēt, jo nebija, kas mūs tramda. Šodien ir Jūras svētki. Tik tiešām, īsti jūras svētki, ielas appludina vasarīgais lietus. Bet no šiem svētkiem viss mums pagāja secen, tādā laikā jau nekur negribas vairs iet. Tādēļ palikām mājās, izvedām laukā Tofiku, gardi paēdām un nedaudz paslinkojām. Pēc tam pārbrauca mājās mamma un mums bij jāiet ārā lietū ar Tofiku. Pat viņš to nevēlējās, bet vajadzēja. Tā nu tagad Laura skatās filmu un es lasu savu jauniegūto grāmatu par Limbažiem.

Ar labu nakti jums visiem.

11.07.2012

Labvakar. Šodiena bija nedaudz interesantāka par vakardienu, bet vēl joprojām atpūšos un gatavojos piektdienas pasākumam Limbažos. Šodien mazliet pielabojām pasākuma scenāriju, iekļaujot tajā pianisti Maritu. Vēlāk gājām pastaigā ar Tofiku un mazliet pafotografējām Ventspils darbu, jo pēc Kuldīgas pilsētas svētkiem iesūtīsim savus foto konkursam „Sapnis par Ventspili”. Un, kā jau katru trešdienu, skatāmies „1000 veidi kā nomirt”. Šodien arī uzrakstīju jaunu dzejoli „Tavu pieskārienu vērts”, kuru kā dziesmu iedziedās un iespēlēs Kristaps Privka. Var teikt, ka pēc ilgāka laika atkal atgriežas projekts „Rap Gam”.

Teikšu jums tagad arlabunakti, bet pirms tam piedāvāju izlasīt savu jaunāko darbu tiem, kuri to vēl nav izlasījuši.

"Tavu pieskārienu vērts"

Tavu pieskārienu vērts 

Ir šis mirklis mūžībai.

Klusi, klusītiņām iezogas cerība,

Ka mūžība ir bezgalīga un nebeidzama.

Tavu pieskārienu vērts

Ir šis nebeidzamais sapnis,

Kas vilina un māna,

Katru brīdi sev tuvāk aicinot.

Tavu pieskārienu vērts

Ir viss, kas bezgalīgs

Un nekad neaizsniedzams,

Kā mūsu nezūdošais mīlas stāsts.

Jans Ikes

10.07.2012

Labvakar šajā drēgnajā vakarā. Šodiena atkal pagājusi garlaikojoties un slinkojot. Biju uz pastu saņemt sūtījumu un, atverot vēstuli, izlasīju, ka man jāierodas uz tiesu 17.jūlijā. Pēc tam pārbraucām mājās un ēdām zemenes pienā. Tagad jau vairākas stundas spēlējam spēlīti „Minecraft” un skatāmies, kā jau katru otrdienu, "Gāzi Grīdā", bet taisāmies lēnām uz gulētiešanu.

Lai jauks vakars un uz tikšanos rīt. Bet pirms gulētiešanas piedāvāju izlasīt jums savu jaunāko dzejoli „Čukstu lietus”.

„Čukstu lietus”

Neaizliedz man tevi mīlēt,

Kad ārā aiz loga čuksti līst.

Neaizliedz man tevi mīlēt,

Kad ziemas vējos salst man sirds.

Neaizliedz, tik plaukstā turi

Tās asaras trīs, ko raudu.

Neaizliedz, tik plaukstā turi

Glāstus, ko dāvāju vienīgi tev.

Jans Ikes

07.07.2012-09.07.2012

Labvakar. 3 dienas biju pazudis, piedošanu.

Tādēļ atstāstīšu par visām 3 dienām pēc kārtas:

7.07.2012- Naksnīgais karstums neļāva izgulēties, tādēļ no rīta biju visai kašķīgs, bet nekas, biju gatavs to pārvarēt, jo šodien, 13:00, beidzot bija pienākusi kārta Ventspilij iepazīties ar manu grāmatu. Pirms prezentācijas uznāca neliels negaiss un lietus, tāpēc cerēju, ka tas atturēs cilvēkus no pludmales, dārziem un citām vietām. Bet nekā, negaiss pārgāja, atkal uznāca neliela tveice, tādēļ prezentācija neizvērtās tik sekmīga, kā gribētos. Bet nekas: pieredze, pieredze, pieredze. Jau vakarpusē ar Lauru devāmies uz ‘’Šlāgeraptaujas’’ finālu tepat Ventspilī.

8.07.2012-Slinkošanas diena! Laura uz sava Planšetdatora pievakarē atrada jaunu spēli, tādēļ pusi vakara nosēdējām, tā teikt ākstoties. Bet neko citu jau ar negribējās darīt, ārā bij pārāk sutīgs gaiss.

9.07.2012- Mamma bija devusies kopā ar Tofiku uz Kuldīgu, tāpēc visu dienu bijām vieni. Neko dižu nedarījām, joprojām turpinājām iepriekšējā vakarā aizsākto spēli un slinkošanu. Ak, jā, un saņēmu ierakstītu vēstuli, iespējams, ka no tiesas, saistībā ar to pašu nogrēkojušos dvēseli.

Esmu palaidies nedaudz, mani mīļie dienasgrāmatas lasītāji, bet pēc prezentācijas tak drīkst nedaudz atpūsties un nomierināt sirdi, vai tad nē? Un arī pārāk labi šodien nejūtos, ai ai ai..

06.07.2012

Labvakar šajā ļoti, ļoti karstajā dienā. Šodiena pagāja man diezgan aktīvi. Piecēlāmies un gājām uz Ventspils bibliotēku, kur 14:00 mums bija sarunāts tikties ar pianisti (Maritu). Viņa mums uzspēlēja dažas dziesmas, ko spēlēt rītdien. Pēc tam devāmies pie Ilgas un nodevām rītdienas scenāriju. Tad jau nācām pa svelmi mājās. Ārā šodien bija +28^o grādi un vienīgais glābiņš mums bija saldējumā un jūrā, tādēļ šodien izlēmām iet arī peldēties, kaut ūdens temperatūra jūrā bija tikai +13^o. Lai nu kā, novēloti, bet labāk vēlāk, nekā nekad, esmu atklājis peldēšanās sezonu. Tas arī būtu viss šodienai. Tikai vēl pirms saku ar labu nakti, piedāvāju jums izlasīt manu jaunāko darbu „Kaleidoskops”.

„Kaleidoskops”

Skatos kaleidoskopā,

Attēli plūst un mainās.

Es stāvot griežos.

Figūras vienojas ķēdītē,

Krāsu gamma plašāka top.

Nav man miera ne dienas,

Katra diena atnes ko jaunu.

Jans Ikes

P.S Nu gan saku jums visiem ar labu nakti. Rītā 13:00 manas grāmatas „Kā tuvība smaržo” prezentācija Ventspils Galvenajā bibliotēkā. Laipni aicināti visi Ventspilnieki.

05.07.2012

Labvakar šajā karstajā ceturtdienas dienā. Šodiena pagāja diezgan ātri. Rīts sākās ar Maijas Laukmanes jaunākās grāmatas „Durvis” izlasīšanu. Šoreiz mani grāmatas saturs neuzrunāja, bet kā mušu sitamais ir ok. Vēlāk nāca pārsteigums, ka nebūs Vijolniece, tāpēc steidzīgi nācās meklēt sestdienas pasākumam aizvietotāju, kas mums uzspēlēs dažas dziesmas. Tā nu atradām 16.gadīgu pianisti, kas mācās Ventspils mūzikas vidusskolā. Pēc tam devāmies uz prezentāciju grāmatai par vēsturi. Bet tā, kā šoreiz vēsture mūs neuzrunāja, gājām fotografēt pilsētu, jo jau 30. Jūlijā jāiesniedz bildes Foto konkursam „Sapnis par Ventspili”, ko, tāpat kā pagājušogad, rīko Ventspils bibliotēka. Kad pārnācām mājās, bija tik karsti, ka jau taisījāmies iet uz jūru peldēties, bet, kad jau bijām gatavi doties, sāka līt.

Tā nu šodien pagāja mana diena.

P.S Ja sanāks, tad līdz sestdienai iemācīšos uz prezentāciju šādu frāzi Ventiņu valodā:

LABDIEN MĪĻE VIEŠ , MAN TAĀDS DIŽS PRIEKS KA JŪS MAN PA GOAĀD , ATNĀKŠ UZ MAĀN DZEĒJS GRĀMAT PREZENTĀCIJ ! ES GRIĪBT PEDAĀVT, LE JŪS VAĀRT SAJUST KAĀ MAĀN TUVIĪB SMĀRŽO, UN CIK TĀ MAĀN GRĀMAT VAĀRT BUŪT ĢELDĪG JUMS !

Bet nu gan laiks iet pie miera. Ar labu nakti.

04.07.2012

Labvakar. Šovakar, patiesību sakot, nav jums ko rakstīt, bet kaut kas jau laikam tomēr būtu jāpastāsta. Kā vienmēr rītu sāku ar Tofika izvešanu ārā un centos mammai pierādīt, ka suns nav tik agri jāved ārā, kā viņa man liek- 5 no rīta. Pēc tam gāju gulēt tālāk un piecēlos ap 11. Visu dienu, vairāk vai mazāk, pavadīju pie datora, neko nedarot, tikai garlaikojoties. Tikko noskatījos raidījumu pa TV6 „1000 veidu, kā nomirt” un taisos iet gulēt.

Arlabunakti visiem, kas taisās gulēt, bet tiem, kas vēl netaisās gulēt, tiem jauku vakaru.

03.07.2012

Labvakar. Šī bija gara, bet interesanta diena. Diena sākās ar to, ka man no rīta nebija jāved ārā Tofiks, jo man reiba galva un bija slikta dūša. Laikam tā no nepareizas gulēšanas.

 Kad jau bijām beidzot uzmodušies, devāmies uz Ventspils bibliotēku, lai izkopētu scenāriju šīs sestdienas pasākumam. Bibliotēkā man iedeva pasākumu afišu. Būs ko saglabāt atmiņām. Diemžēl tur scenāriju neizprintējām, tādēļ devāmies uz Digitālo centru. Tad jau devāmies pie jaukas tantes, pareizāk sakot pie dzejnieces Ilgas Bernicas. Viņa mūs jauki uzņēma un pastāstīja par savu jaunību, dzīvi utt. Kā arī izrunājām visu, kas saistīts ar sestdienas pasākumu. Viņa ir arī autore vienā no manis veidotajiem kopkrājumiem „Vienā gaismas upē iebrist” un topošā kopkrājuma „Mīlestības spārnos” (Visticamāk iznāks Augustā) autore. Lai nu kā, 6 stundas interesanti parunājām un uzzinājām daudz ko jaunu un interesantu. Pēc tam pārnācām mājās, paēdām vakariņas un vakarā, kā jau katru otrdienu, skatāmies „Gāzi grīdā”. Pēc tās jau dosimies gulēt.

Ar labu nakti visiem Dzejnieka dienasgrāmatas lasītājiem.

02.07.2012

Labvakar! Šajā ne pārāk garā un ne pārāk interesantā dienā. Šodiena, kā jau visas dienas sākās ar Tofika vešanu ārā un mazliet ar mammas audzināšanas stundu. Pēc tam jau ap desmitiem pamodināju Lauru un gājām otro reizi ārā ar Tofiku. Pēc tam sazvanīju Ventspils bibliotēku un dabūju beidzot afišu sestdienas pasākumam. Pēc tam bija jātaisa scenārijs, kura laikā mazliet sanāca ar Lauru sarāties, jo pēc Tukuma pasākuma likās, ka nekam nav vairāk jēgas. Bet nu jau esam atguvušies un drīz jau taisāmies uz gulēt iešanu.

 Lai jums visiem jauks vakars.

01.07.2012

Labvakar. Pēc vakardienas bijā noguruši, tādēļ pagulējām nedaudz ilgāk. Gacho aizkavējās, tādēļ mājās arī tikām vēlu naktī. Nu labi, samierinājāmies, ka nebūs 21:00, bet gan 1:00, bet beigu beigās uz skatuves pats personīgi kāpa tikai 2:00 ar aizsmakušu balsi. Nu nemaz nekaunās. Esmu šokā un Ghetto games saucu šoreiz par izgāšanos. Ne tikai dēļ Gacho koncerta dīvainībām, bet arī par šī rīta atgadījumu, kad klajā nāca Latvjas BMX braucēja nāve. Manuprāt, organizatorus, tomēr, nav vērts šeit vainot. Vairāk jau pašiem vecākiem būtu jāpadomā par to, kā audzināja savu 17-gadīgo dēlu. Kas gan cits, ja ne vecāki viņu atbalstīja un ļāva braukāt apkārt un tik pelnīt zilumus un punus. Gan jau katrs pats šajā gadījumā sapratīs, kur kļūdījies.

Labi, mazliet novirzījos no tēmas un iekarsu, bet nu gan turpināsim. Tātad pamodāmies vēlāk, kā citreiz, un ar Lauru izdomājām, ka varētu iet un ievērtēt beidzot tā kārtīgāk un personīgāk tās jaunās gotiņas. Tā staigājot pavadījām kādas 3 h, ja ne pat vairāk. Nofotografējāmies ar 12 no 24 gotiņām. Bet paceļam vēl piedzīvojām nelielu pārsteigumu. Saskrējāmies ar to sievieti, kuru izglābām Jāņu naktī. Viņa atpazina mani pēc balss un par brīnumu atcerējās tās nakts notikumus. Viņa apskāva mūs abus un no laimes, laikam, pat sāka raudāt un draugam palūdza, lai mūs trijatā nobildē. Vai nav jauki?

 Pārguruši pārnācām mājās, paēdām, nedaudz noskatījāmies mūsu ikmēneša devu Fail Compilation’s. Bet nu jau gatavojamies iet gulēt un sapņot.

Ar labu nakti, uz blusu jakti...