Labvakar. Pēc vakardienas
bijā noguruši, tādēļ pagulējām nedaudz ilgāk. Gacho aizkavējās, tādēļ mājās arī
tikām vēlu naktī. Nu labi, samierinājāmies, ka nebūs 21:00, bet gan 1:00, bet
beigu beigās uz skatuves pats personīgi kāpa tikai 2:00 ar aizsmakušu balsi. Nu
nemaz nekaunās. Esmu šokā un Ghetto games saucu šoreiz par izgāšanos. Ne tikai
dēļ Gacho koncerta dīvainībām, bet arī par šī rīta atgadījumu, kad klajā nāca
Latvjas BMX braucēja nāve. Manuprāt, organizatorus, tomēr, nav vērts šeit
vainot. Vairāk jau pašiem vecākiem būtu jāpadomā par to, kā audzināja savu
17-gadīgo dēlu. Kas gan cits, ja ne vecāki viņu atbalstīja un ļāva braukāt
apkārt un tik pelnīt zilumus un punus. Gan jau katrs pats šajā gadījumā sapratīs,
kur kļūdījies.
Labi, mazliet novirzījos
no tēmas un iekarsu, bet nu gan turpināsim. Tātad pamodāmies vēlāk, kā citreiz,
un ar Lauru izdomājām, ka varētu iet un ievērtēt beidzot tā kārtīgāk un
personīgāk tās jaunās gotiņas. Tā staigājot pavadījām kādas 3 h, ja ne pat vairāk.
Nofotografējāmies ar 12 no 24 gotiņām. Bet paceļam vēl piedzīvojām nelielu
pārsteigumu. Saskrējāmies ar to sievieti, kuru izglābām Jāņu naktī. Viņa
atpazina mani pēc balss un par brīnumu atcerējās tās nakts notikumus. Viņa
apskāva mūs abus un no laimes, laikam, pat sāka raudāt un draugam palūdza, lai
mūs trijatā nobildē. Vai nav jauki?
Pārguruši pārnācām mājās, paēdām, nedaudz
noskatījāmies mūsu ikmēneša devu Fail Compilation’s. Bet nu jau gatavojamies
iet gulēt un sapņot.
Ar labu nakti, uz blusu
jakti...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru