Šodiena pagāja samērā
mierīgi.
Diemžēl jāsaka, ka
šodien ir pēdējais dzejnieka dienasgrāmatas ieraksts. Pavisam pēdējais? Nē, nē.
No rītdienas līdz svētdienai būšu Kuldīgas pilsētas svētkos „Dzīres Kuldīgā”,
tādēļ pie datora nebūšu un nevarēšu rakstīt. Nekas, par spīti tam, varbūt
sanāks nedaudz par savām gaitām informēt caur ‘’draugiem.lv’’.
Un vēl tāds mazs sīkums: šogad Kuldīga svin 770 gadu
jubileju. Un tieši Piektdien 12.30 Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā prezentēšu
savu pirmo dzejoļu krājumu „Kā tuvība smaržo” kopā ar bijušo kuldīdznieci un
dzejnieci Maritu Snipki. Šis būs pagaidām pēdējais pasākums, jo pēc tam domāju
dotos mazā radošā atpūtā, pirms vasara aizsteidzas prom pavisam. Paldies
pilsētām, kurās jau biju: Tukumam, Ventspilij un Limbažiem. Bet Kuldīga lai
saturas, drīz es jau braucu mājās. Tieši tur sākās viss astoņus gadus atpakaļ.
Pirmo dzejoli uzrakstīju Kuldīgā 2004.gada rudenī, kad vēl dzīvoju Dzintara ielā.
Un nu es atkal atgriezīšos mājās. Gaidiet. Tiekamies jau rītvakar svētku
atklāšanas pasākumos un piektdienas rītā prezentācijā.
Nu varu teikt arlabunakti un tiksimies pēc svētkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru