Labvakar! Šodien piecēlos diezgan vēlu, kā jau svētdienā var
atļauties. Pēc tam sākās šīs dienas rosīšanās internetā. Ieliku jaunu dzejoli
dienasgrāmatā, uztaisīju konkursu savai grāmatai „Kā tuvība smaržo” un visbeidzot
izveidoju domubiedru grupu „Mājvietu jaunajiem dzejniekiem”, kurā pulcēsimies mēs, nesaprastie
dzejnieki, kas vēlas augt un parādīt citiem sevi, bet lielie profesionāļi mūs
mēģina apspiest un cenšas ar katrām varītēm panākt to, lai tikai viņi būtu tie
galvenie un lai neviens nemēģinātu ielīst viņu lauciņā. Šim priekšstatam nu ir
pienācis gals, jo beidzot sākas jauna ēra un jaunās paaudzes laiks. Kā manas
grāmatas prezentācijā Limbažos kāda kundzīte sacīja: ‘’Jauki, ka jaunie nomaina
vecos”. Tāds arī ir mūsu mērķis, tikai ar lielākiem ‘’specefektiem’’. Mēs
parādīsim, ka dzeja nav tikai vārdi, kas jāmāk pareizi sarindot, bet gan domas
un sajūtas, kas rodas sirds dziļumos un ka to nevar iemācīt ne kāds pasniedzējs,
nedz arī skola. Tās ir dvēseliskas izjūtas, ko mēs uzliekam uz papīra.
Tas arī viss šodienai un saku jums jau arlabunakti.
2 komentāri:
Ierakstīt komentāru