Labvakar, visai novēlots, bet kārtējais dzejnieka
dienasgrāmatas ieraksts ir klāt.
Šodiena nu gan bijusi aizraujoša, notikumiem pilna un
emocionāli nogurdinoša.
Rītu aizvadījām kopā ar
Lauru noskatījāmies „Operas spoku”, jo, kā izrādās, viņa to vēl nemaz nav
redzējusi.
Vēlāk devāmies jau otrreiz
turpināt ārstēt manu datoru un atbrīvot no ‘’slimībām un kaitēkļiem.
Nu jau pienācis bij
dienas vidus un devāmies uz RIMI sagaidīt mammu (to darot, nedaudz
apsveicinājos ar jaunāko gotiņu Ventspilī) un tad jau varējām doties pakaļ manam
sasirgušajam rūpju bērnam-datoram.
Visbeidzot pienāca 20.20
un es beidzot varēju būt 100% drošs, ka nu jau mana grāmatiņa ir ceļā pie
manis. Ir 00:24, es sēžu savā istabā!
Beidzot man ir sirdsmiers
vismaz par tām. Nākamie, kas manu mieru zags, būs grāmatiņas atvēršanas svētki.
Esmu neizsakāmi laimīgs
un vēlos pateikties visiem, kas palīdzēja man, ieguldot šajā grāmatiņā arī savu
darbu un laiku. Pat prieka asara nobira, rakstot šo rakstu. Tik tiešām, beidzot
mans 8. gadus lolotais sapnis, kas nesis arī gaužas asariņas un bezspēku, ir
man rokās.
Paldies visiem, kas palīdzēja:
Aivaram Gulbim – par sapratini un spēju mani paciest.
Gribētos arī atvainoties, jo nabadziņu jau no 11. jūnija tramdīju katru dienu,
jo it īpaši šodien, gribēdams beidzot uzzināt par grāmatiņas ceļojumu ko
vairāk..
Līgai Lāceklei – Par vāka dizainu.
Ausmai Mellumai un Mārai Šnē – Par darbu koriģēšanu un mazu
piepalīdzēšanu.
Laurai Soboļevai – Uj, cik daudz paldies: par bildēm, tekstu
koriģēšanu, vāka foto, pēcvārdu un maketu.
Protams, jāpasakās mazs ‘’paldies’’ arī sev pašam un manām
mazajām mūzām, kas mani iedvesmoja rakstīt visus šos 8 gadus.
Kā arī, protams, ‘’paldies’’ tiek dāvāts arī jums, mazajiem
darba rūķiem, par precīzo roku darbu. Lai gan jūsu vārdi nekur nav minēti un
reti kurais zin par jūsu darbu, tas nenozīmē, ka jūsu šajā pasākumiņā mazajā
nemaz nebija. Nē, nē, tieši otrādi- jūs esat tikpat svarīgi, cik mēs visi pārējie.
Bez jums mans sapnis un darbi joprojām būtu vēl tikai manās domās, nevis šeit-
manās rokās, skaisti iegūlies. +Humoristisks, bet nopietns paldies drukas
mašīnai.
Bet nu gan pie miera. Arlabunakti, saku jums ar bezgala
lielu, starojošu un neizdzēšamu smaidu. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru