Labvakar, cienījamie lasītāji.
Ak, atvainojos jums no sirds dziļumiem par mazo robu
Dzejnieka dienasgrāmatā. Vakar manai draudzenei apritēja 17 gadi un es biju tik
aizņemts gatavojot viņas pārsteigumu un vēlāk vakarā pārguris, ka nebija vairs
spēka nekam.
No rīta es neuzcepu Laurai solītās dzimšanas dienas pankūkas
ar banānu gabaliņiem. Visu dienu viņai nezināmu iemeslu dēļ bija uznākusi 1 no
retajām tīrīšanas mānijām, tādēļ pārvērta manu istabu līdz nepazīšanai. Ap 4 vakarā
man zvanīja no policijas un lūdza nelielu palīdzību atrast mazo nogrēkojošos
dvēseli, lai beidzot, pēc 3 nedēļām, būtu miers. Nu kādu laiku padzenājām, līdz
tomēr notvērām. Policijā viņš atzina savu vainu un tika palaists brīvībā līdz
tālākai lietas izskatīšanai.
Vēlāk devos pirkt jubilārei dāvanu (sudraba pīrsingu ar ķiršiem),
bet, pārrodoties mājās, izrādās viņa saldi gulēja. Kā nekā viena pati mājās
bija teju 3 h.
Vēlāk jau sekoja nākamais pārsteigums. Laurai aiz muguras
sarunājām to, ka viņas mamma atbrauks apsveikt viņu, no pašas Rīgas! Ieraugot
viņu ejam prētīm pa ielu, Laura bija neizpratnē- ‘’Ko, mamma? Nevar būt, man
rēgojas. Mamma?!’’. Nu vienvārdsakot
pārsteigums tik tiešām bija izdevies.
Kārtīgi paēdām un tad devām izrādīt Ventspili no sava
skatupunkta. Vēlāk pārnācām mājās, pēc 12 naktī, palaidām debesīs laterniņas un
gājām ēst torti un dzert šampanieti, no kura Laura atteicās, jo viņa necieš
šampanieti. Vispār viņai patīk reti kurš alkoholiskais dzēriens.
Tad beidzot devāmies pie miera.
Nākamo, jeb šodienas rītu, sākām skaļāk un agrāk, nekā
parasti, jo, kā nekā, māja pilnāka bija. Lauras mamma ar manu mammu nopļāpāja
līdz 12 dienā. Tad beidzot brokastojām un devāmies uz pilsētu, ar cerību aiziet
tikai uz banku un pēctam beidzot uz jūru, bet aptrūkās laiks, tādēļ jūra
izpalika. Tad jau devāmies 17:55 uz autobusu pavadīt Dainu (Lauras mammu), bet
nu notika kas negaidīts. Laura pāris stundas iepriekš bija teikusi, lai mamma
jau laikus nopērk biļeti, bet mēs teicām, ka nav vērts. Bet beigu beigās, mums
par pārsteigumu, autobuss bija pilns. Nekas, Daina tāpat savu jaku bija
atstājusi pie mums. Tā nu devāmies mājās, bet šoreiz bijām gudrāki- nopirkām
biļeti uz nākamo un pēdējo autobusu uz Rīgu un devāmies apskatīt Ventspili no
Lemberga hūtes augstumiem. Un tā nu atkal laiks atkal izskrēja mums starp
pirkstiem un jau bija jādodas uz autobusu 19:45.
Nu jau Daina veiksmīgi tuvojas Rīgai, bet mēs mājās taisāmies
jau lēnām doties laikam pie miera.
Ak, jā, mīļie cilvēki, jums nu gan patīk pārsteigties ar
secinājumiem. Draugos galerija ar nosaukumu ‘’Bildinājums’’ neko nenozīmē. Tas
ir tikai mazas Fotosesijas nosaukums, jo, kā nekā, Fotosesija ir kā
teātrmāksla. Jāprot iejusties citās lomās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru