Labvakar! Eh, atkal esmu noguris, pārguris.
Šodien beidzot biju Tukumā. Bija jauki, bet varēja būt arī labāk.
Bet neko darīt, pagājušo mēness jau pārliecinājos, ka Tukuma iedzīvotāji ir
gausi mākslas piekritēji. Vismaz bija mums tāds kā ģenerālmēģinājums ( bet
īstenībā jau katra reize ir kā ģenerālmēģinājums nākamajai reizei) un iesvētījām
‘’Kā tuvība smaržo’’ Atmiņu kladi. Šeit būs fragmenti no dažiem
ierakstiem:
‘’...Saturā-mīļums,
labestība un sirsnība! Paldies par to, ka savas izjūtas liekat uz papīra un
rādāt citiem...’’ (Tukuma bibliotēkas
lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Dace Brakmane.)
‘’...Lai papīrs pietiktu un iedvesma būtu tik daudz ka
pietiktu ne tikai vienai grāmatai bet ļoti daudz dzeju kopkrājumiem.’’ (lasītāja Baiba Fīze.)
‘’...Jo varbūt muļķīgi skan šis vārds, jo to lieto ik katrs
nezinot ko teikt un vēlēt, bet uz kuģa ‘’Titāniks’’ visiem bija gan nauda, gan
mīlestība, bet tikai tiem dažajiem kuri tika izglābti un palika dzīvi piemita
šī mazā veiksme! (vēl: Elīna Čepule
(Elī).)
Tas tāds neliels ieskats. Vai nav jauki? Un tā paredzēts
katrā pilsētā!
Esmu noguris, nu gan laikam būtu jādodas pie miera.
Nu, ko lai saka? Ar labu nakti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru