Labvakar mani nu jau
pastāvīgie dzejas dienasgrāmatas lasītāji un arī jaunie, kam šī dienasgrāmata
ir jaunatklājums.
Šodiena pagāja diezgan mierīgi,
neņemot vērā to, ka atkal no rīta piedzīvoju balss zudumu. Bet vismaz mājās
šodien valdīja miers. Kāpēc? Jo mamma bija paņēmusi Tofiku līdzi uz Kuldīgu.
No rīta līdz galam
izlasīju Skaidrītes Kalupes grāmatu „Ābeles vētrā” un tad ar Lauru devāmies uz
bibliotēku, lai izkopētu scenāriju Tukuma pasākumam, bet mums par nelaimi izrādās,
ka viņiem bija spodrības diena. Vismaz bija rezerves ceļš- blakus esošais
Digitālais centrs. Tur arī izprintējām beidzot scenāriju. Mājās devāmies gar
ostmalu, kur, sākotnēji ejot uz bibliotēku, likās, ka uz māju jumtiem salikti
kādi savāda paskata, neiederīgi tornīši, bet kā atklājās, tie bija masti kādai
lielai burulaivai ("Star Flyer"), kas bija piestājusi tepat ostmalā.
Te dažas bildes, kāds izskatās tas burinieks.
http://www.ventasbalss.lv/Star Flyer (iespējams apskatīt burulaivu "Star
Flyer".)
Pēc tam pārnācām mājās un paēdām Lauras gatavotās pusdienas.
Laura jau smējās; „Pārāk samīlējusies laikam esmu, jo sanāca pārsālīt”. Bet
neskatoties uz to, bija gardi, man garšoja. Tad jau lēnā gaitā sakārtojām
scenāriju vēl pēdējo reiz un pārrakstījām manu 2008.gadā rakstīto dzejoli ‘’Tukuma
stāsts’’, kuru rītā skaitīšu Tukuma bibliotēkā.
Un nu ir pienācis vakars un jātaisās gulēt, bet, pirms dodos
pie miera, iesaku jums izlasīt dzejoli „Tukuma stāsts” un dienas dzejoli, ko sarakstījusi
Laura- „Debesskrāpju spēles”.
„Tukuma stāsts”
Dus klusi Tukuma mūri,
Kad pāri tiem lietus līst.
Dus klusi Tukuma stūri,
Kad garām tiem atmiņas klīst.
Dus klusais Tukuma bruģis,
Kad laternas apspīd to.
Dus klusā Tukuma balss,
Kas mierīgi sveicina mūs.
Dus klusais cilvēka smaids,
Kad kāda cilvēka dvēsele naktī
Pa Tukuma bruģi staigā.
Tā pieskaras Tukuma mūriem,
Pār kuriem lietus klusi līst.
Jans Ikes
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru