Labvakar. Jau atkal ir
pagājusi viena interesanta diena.
Rītu iesākām ar pasta
apmeklējumu, lai nosūtītu ‘’Kā tuvība smaržo’’ jau pirmajiem 4 lasītājiem un 1 ‘’Ceļā
uz mākslu’’. Tālākais ceļš, kas manai grāmatiņai šodien jāveic, būs uz Angliju pie
Līgas Lācekles (vāka dizaineres).
Kā mazu pārsteigumu,
pretī pasta birojam, krūmos atradām ežu ģimenīti. Paņēmu 1 no 2 mazulīšiem. Kad
liku to aso adatu kamoliņu atpakaļ, sāku skaitīt. 2 ezīši, 3 ezīši, nē, tomēr 4
eži. Ak, vai, 5 mazuļi un 1 liela mamma mierīgi snauda krūmāja drošajā
patvērumā no ziņkārīgām acīm.
Vēlāk jau atkal gājām uz
Ventspils bibliotēku, lai izrunātu visus jautājumus par 7. Jūlijā plānoto grāmatas
prezentāciju.
Nākot mājās nedaudz
patrenkājām kādu nogrēkojošos dvēseli.
Pārnākot mājās gardi
paēdām Lauras pagatavotās brokastis.
Tā nu pienāca vakars un
izdomājām, ka būtu grēks šādā jaukā, siltā un saulainā vakarā sēdēt mājās pie
datora, tādēļ devāmies uz jūru nedaudz pafotografēties. Viss bija ļoti jauki-
vēsas smiltis, nedaudz bangojoša jūra, jūrā grimstošā saule. Ja vien! Visu
patīkamo noskaņu izbojāja mājupceļā sastaptie nejauki ‘’draugi’’-asinskārie
odi. Šovakar tie laikam bija īpaši sagatavojušies un tikko uzasinājuši savus
snuķīšus, brrr.. Bet nu jau teju, teju pie mājām sastapām kādu pāri ar visai
interesantiem pavadoņiem-nedaudz niknu, baltu Chihuahua mammu ar 2 brūniem,
pavisam maziņiem un bailīgiem bērniņiem. Pirmo reizi turēju savās rokās tik
mazmazītiņu suņa bērnu!
Tagad noskatīsimies manu
mīļāko latviešu filmu (Likteņdzirnas) un tad jau dosimies pie miera.
P.S. Rītdien droši jau
sākot ar 6:10 no rīta variet draugos meklēt Lauru (Soboļevu) un sveikt viņu
17-tajā jubilejā.
Ar labu nakti
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru