Labvakar. Uh, šī nu gan
bija neiedomājami nogurdinoša, bet dažādiem notikumiem pilna.
Rītu iesākām paagri, lai dotos uz Kuldīgu atpūsties. Laura
negribēja celties, tāpēc liku lietā savus veiklos pirkstiņus un kutināju, līdz
izdevās viņu pamodināt.
Kuldīgā atpūtāmies ar nelielu foto sesiju. Tās šodienas
zvaigzne-Tofiks. Baismo zobu modelētājs, pasaules mērogā.
Neilgi pirms braukšanas mājās, Laura nolēma vēl pastaigāties
ar Tofiku. Neko nenojaušot, šīs pastaigas rezultātā Tofiks iepazinās ar jauni
draudzenīti- Čipu. Mazu, baltu sunīti bez astes, kura, pēc mūsu domām, bija
aizmaldījusies (norāvusies) no ķēdes. Laura bija redzējusi, kur pirms kāda
laika Čipa esot savādi lēkājusi. Tā nu devāmies tur un, kā izrādījās, nav viņa
nemaz norāvusies. Ar saimnieku aprunājāmies- sunīti viņš esot pēc sludinājuma
iegādājies par 2 Ls un viņa esot ļoti atjautīga, gudra un, kā paši
pārliecinājāmies, ļoti labsirdīga.
Bet tomēr pats
satraucošākais notikums ir vēl priekšā. Ceļā uz mājām, iebraucot Ventspilī,
pamanījām, ka ceļa malā, aiz meža, kaut kas aizdomīgi deg ar aizdomīgiem
dūmiem. Tur dega būdiņa. Mammai bija bail un viņa nevēlējās tur braukt, lai
pārbaudītu, vai viss kārtībā. Un arī Ugunsdzēsējiem neļāva zvanīt. ‘’Nekā tur
nav, citas mašīnas arī neiegriežas tur pārbaudīt’’- tā sacīja viņa. Par tik
aplamiem vārdiem es sadusmojos un beigās pats skrēju kādu krietnu gabaliņu.
Vēlāk jau ,protams, mamma ar mašīnu tomēr atbrauca man līdz un tad skrējienam
pievienojās arī Laura. Tik tiešām, nebiju kļūdījies. Nu gan varēju droši zvanīt
Ugunsdzēsējiem. Kā izrādās, viņi jau bija informēti. Tā nu mēs viņus tur
sagaidījām, vērojām glābšanas darbus un tad, kad bijām droši, ka netraucēsim
viņu darbam, devāmies prom. Vai ir kāds cietušais? To mēs vēl nezinām, bet
noteikti uzzināsim rītdienas ziņu portālos.
Ak, es esmu tik ļoti
pārguris.
Arlabunakti, lai vismaz
jums nakts paiet mierīgāk.
P.S. pirms iešanas gulēt vēl apčubinu savas grāmatas, tās pārbaudot pats
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru